FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Dāvids Rudzītis (1881. gada 30. novembris - 1939. gada 14. augusts) bija pirmais Valsts kancelejas direktors (1918. gada 19. novembris - 1939. gada 14. augusts)

Dāvida Rudzīša portrets

2021. gadā 30. novembrī Dāvidam Rudzītim apritētu 140. Šī faktu lapa iedzīvina izcilā Latvijas ciltstēva Dāvida Rudzīša mūža gājumu un ceļ godā viņa spilgto personību, kas devusi nozīmīgu ieguldījumu valsts veidošanā un attīstībā.

“Mums ir tikai vienas domas, domas par Latviju, un diemžēl arī tikai viena dzīve, ko mēs par viņu varam atdot”

- Kārlis Skalbe 1919. gada 20. septembrī

Dāvids Rudzītis dzimis 1881. gada 30. novembrī Cēsu pagasta “Poliešos”, Āraišu draudzē, septiņiem bērniem svētītā kalpu Jēkaba un Līzes (dzimusi Ābola) ģimenē. Kopš agras bērnības Dāvids iepazina darbu, sākumā, kā visi zemnieku bērni, ganu gaitas, paaugoties – pārējos lauku darbus. Dzīves sākums pagāja skaistajā Cēsu novadā, kam nenoliedzami bija nozīmīga vieta viņa personības tapšanā. Skolā viņu piesaistīja grāmatu gudrības, bet vecāku rocība nodrošināja tikai pamatizglītību, ko zēns apguva Vaives pagastskolā, Āraišu draudzes skolā un Priekuļu ministrijas skolā, ko beidza 1898. gadā. Sākās zināšanu apguve pašmācības ceļā visa mūža garumā.

Pēc Latvijas valsts proklamēšanas Latvijas Tautas padome 1918. gadā 19. novembrī izveidoja Pagaidu valdību. Par to, ar kādām grūtībām valdībai bija jāsastopas tās pastāvēšanas pirmajās dienās, Dāvids Rudzītis raksta: “Grūti stādīties sev priekšā, vaj ir bijusi pasaulē tāda valdība, kura atrastos bēdīgākā stāvoklī par mūsu Pagaidu Valdību, kurai Latvijas tapšanas vēsturē ir piekritusi tik liela loma, tās darbības pirmajā laikā. Pirmajās dienās pēc valsts proklamēšanas valdībai nebija ne kapeikas naudas, nebija pat telpu, kur noturēt savas sēdes, un nebija arī nekādas varas. Bet šī valdība bija stipra ar savu entuziasmu, lielo uzņēmību un neatlaidību. Pirmās apspriedes Pagaidu Valdība noturēja vaj nu tais pašās Latviešu amatnieku Krāj-Aizdevu kases telpās, vaj Centrālviesnīcā, kur pagaidām bija apmeties ministru prezidents, vaj arī viena vai otra jaunā kabineta locekļa privātā dzīvoklī. Pirmā kārtējā kabineta sēde, par kuru vests protokols, noturēta 26. novembrī Dzirnavu ielā Nr. 87, krievu laika domēņu valdes (iestāde valsts zemes īpašumu pārvaldīšanai-M.L.)  telpās.”

Latvijas valdība 1919. gadā
Kārļa Ulmaņa pirmā Ministru kabineta pārstāvji Liepājā 1919. gadā. 1. rindā no kreisās: tirdzniecības un rūpniecības ministrs Spricis Paegle, iekšlietu ministrs Miķelis Valters, Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, satiksmes un darbu ministrs Teodors Hermanovskis, izglītības ministrs Kārlis Kasparsons. 2. rindā no kreisās: apgādības ministrs Jānis Blumbergs, tieslietu ministrs Eduards Strautnieks, Valsts kancelejas direktors Dāvids Rudzītis, apsardzības ministrs Jānis Zālītis, finanšu ministrs Kārlis Puriņš. Fotogrāfs Juris Bokums. Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Atsevišķs dokuments par Latvijas Pagaidu valdības kancelejas izveidošanu nav atrodams. Dāvids Rudzītis bija Latvijas Pagaidu valdības kancelejas pārvaldnieks kopš 1918. gada 19. novembra, kad Ministru prezidents Kārlis Ulmanis viņu aicināja šajā amatā. Rakstu un mākslas kameras priekšsēdētājs Jūlijs Druva atzinis, ka piemērotāka kandidāta toreiz nebija: diez vai kāds cits starp latviešu ierēdņiem tik labi pārzinājis administratīvās lietas kā Dāvids Rudzītis. Izmantojot savu rakstveža pieredzi, pateicoties spožajai atmiņai, asajam prātam un uzkrātajām zināšanām, Rudzītis prasmīgi nodrošināja valdības darbu tik sarežģītos politiski ekonomiskos apstākļos.