Valsts pārvaldes reformas jautājumi kļuva aktuāli tūlīt pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas. Sistemātiska valsts pārvaldes reforma tika uzsākta 1993.gadā, kad tika atjaunots Ministru kabineta iekārtas likums, pieņemts likums par civildienestu un izveidota Valsts reformu ministrija, Valsts administrācijas skola un Valsts civildienesta pārvalde.
1995.gadā tika pieņemta Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcija, un kopumā 5.Saeimas laikā reformai bija prioritārs statuss. 1998.gada 10.martā Ministru kabinets akceptēja Valsts pārvaldes reformas attīstības stratēģijas līdz 2000.gadam realizācijas plānu, kur viens no prioritārajiem virzieniem bija nozaru institucionālās sistēmas sakārtošana, paredzot sakārtot nozares struktūras atbilstoši valdības stratēģiskajiem uzdevumiem.
Šajā laikā ir notikušas institucionālas pārmaiņas iestādēs, kas ir atbildīgas par valsts pārvaldes reformu – darbojies Valsts pārvaldes reformas birojs (1997.–2000.gads), īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformas jautājumos (1999.–2000.gads), īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās (2000.–2002.gads).
Vienotu reformu noteica 2001.gadā pieņemtajā Valsts pārvaldes reformas stratēģijā 2001.–2006.gadam un tās īstenošanas plānā. Stratēģijas un plāna ieviešanu pārraudzīja Valsts pārvaldes reformas padome, kas ir konsultatīva institūcija un kuras sastāvā ir nevalstisko organizāciju, uzņēmēju, augstskolu, tiesu, pašvaldību, Saeimas un valsts pārvaldes institūciju pārstāvji. Plānošanas perioda beigās Ministru kabinetā tika apstiprināts informatīvais ziņojums "Par Valsts pārvaldes reformas stratēģijas 2001.–2006.gadam un Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas rīcības plāna 2001.–2006.gadam ieviešanu".
Kopš 2003.gada par valsts pārvaldes politikas veidošanu ir atbildīga Latvijas Republikas Valsts kanceleja. Politiskā atbildība par šo jomu pārgāja Ministru prezidentam, koncentrējot valsts pārvaldes politikas izstrādi valdības centrā. Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentā tika izveidota Valsts reformu nodaļa, kas pārņēma ar valsts pārvaldes politikas izstrādi un koordināciju saistītos jautājumus, savukārt pašvaldību politikas izstrāde un koordinācija tika nodota Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārziņā.
Turpmāko valsts pārvaldes politikas gaitu iezīmē Ministru kabineta 2007.gada 17.jūlija noteikumi Nr.501 "Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumos Nr.372 "Valsts pārvaldes reformas padomes nolikums"", grozot Valsts pārvaldes reformas padomes nosaukumu un pārdēvējot to par Valsts pārvaldes politikas attīstības padomi. Tādējādi valsts pārvaldes politikas plānošana no sistēmas reformām pievēršas tās attīstībai – aizvien vairāk pievēršoties kvalitātes, efektivitātes un labākas pārvaldības jautājumiem.
2008.gada maijā tika apstiprinātas pamatnostādnes valsts pārvaldes attīstībai "Valsts pārvaldes attīstības politikas pamatnostādnes 2008.–2013.gadam. Labāka pārvaldība: pārvaldes kvalitāte un efektivitāte". Pamatnostādņu izstrādei tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Šo pamatnostādņu mērķis bija veidot tiesisku, efektīvu un kvalitatīvu valsts pārvaldi, kas nodrošina valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus atbilstoši sabiedrības vajadzībām. Pamatnostādņu īstenošanu ievērojami ietekmēja plānošanas periodā piedzīvotā ekonomiskā krīze, kas aizkavēja daudzu pamatnostādņu uzdevumu īstenošanu, kā rezultātā pamatnostādņu novērtējumā tika secināts, ka tas ir vairāk kā vidusposma (midterm) novērtējums, ne gala (ex-post) novērtējums. Tai pašā laikā, uzsākot īstenot iepriekšminētajās pamatnostādnēs noteiktos uzdevumus, valsts piedzīvoja ekonomisko krīzi, vienlaikus paverot ceļu „strukturālajām reformām” arī valsts pārvaldē. Līdz ar to saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.jūlija rīkojumu Nr.483 tika apstiprināts "Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai". Tādējādi valsts pārvalde kopš 2001.gada piedzīvojusi reformu – attīstības – strukturālo reformu ceļu.
Tālāk valsts pārvaldes jomā sekoja Valsts pārvaldes attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, savukārt valsts pārvaldes cilvēkresursu politika tika noteikta gan iepriekšminētajās pamatnostādnēs, gan tika veidota saskaņā ar Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepciju, kas tika apstiprināta MInistru kabinetā 2013.gada 6.februārī.
"Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 30.decembra rīkojumu Nr.827) tika noteikts valsts pārvaldes politikas attīstības mērķis - veidot efektīvu, pieejamu, inovatīvu, profesionālu un uz rezultātu vērstu valsts pārvaldi, apakšmērķi un turpmāk veicamie uzdevumus plānošanas periodam līdz 2020.gadam.
Pamatnostādnēs tika noteikti arī sasniedzamie apakšmērķi: 1) nodrošināta pilnvērtīga klātienes un neklātienes pakalpojumu pieejamība, vienlaikus ieviešot racionālu un pareizu valsts pārvaldes administratīvo un institucionālo struktūru; 2) profesionāli, motivēti un godīgi valsts pārvaldē nodarbinātie; 3) efektīvi funkcionējoša attīstības plānošanas sistēma, kas īstenota, orientējoties uz rezultātiem un pamatojoties uz kvalitatīvu ietekmes novērtējumu; 4) valsts pārvalde un sabiedrība sadarbojas, kā arī nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu un viedokļu saskaņošanu, inovāciju ieviešanu valsts pārvaldes darbā un 5) efektīva un sabiedrības vajadzībām atbilstoša pašvaldību attīstība.
Tā kā pamatnostādnēs iepriekš noteiktie publiskās pārvaldes efektivitātes un likumdošanas kvalitātes rādītāji tika sasniegti ātrāk, nekā bija sākotnēji plānots, kā arī rīcības virzieni valsts pārvaldes cilvēkresursu politikā lielā mērā bija izpildīti, bija nepieciešams izvirzīt jaunus mērķus valsts pārvaldes un cilvēkresursu politikas turpmākai attīstībai. Līdz ar to 2015.gadā Valsts kanceleja uzsāka darbu pie valsts pārvaldes un cilvēkresursu politikas reformu plāna izstrādes un sagatavoja esošās politikas vidusposma izvērtējumu - informatīvo ziņojumu "Par Valsts pārvaldes attīstības politikas pamatnostādņu 2014.–2020.gadam un Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcijas īstenošanu" (apstiprināts Ministru kabinetā 2017.gada 21.novembrī).
Izvērtējumā tika secināts, ka no vienas puses, valsts pārvaldi ietekmē sabiedrības pieaugošās prasības pēc augsta standarta un pakalpojumiem, kas būtu atbilstoši sabiedrības vajadzībām - iedzīvotāji vēlas saņemt kvalitatīvus publiskos pakalpojumus ērtāk un ātrāk, kā arī sabiedrības demogrāfisko tendenču dēļ sagaidāms arvien lielāks pieprasījums pēc labklājības, sociālajiem un veselības pakalpojumiem. No otras puses valsts pārvaldei jākļūst kompaktākai atbilstoši demogrāfiskām izmaiņām un jāpielāgojas ierobežotajiem pieejamiem resursiem pakalpojumu sniegšanā. Latvijā pēdējos 10 gados bijis straujš darbaspēka sarukums emigrācijas un negatīvas iedzīvotāju ataudzes dēļ, kā arī sagaidāma strauja sabiedrības novecošanās nākotnē, kas ietekmē tautsaimniecības izaugsmi un budžeta ienākumus. Tāpat lai arī vērojama pozitīva dinamika tautsaimniecības izaugsmei, aizvien vairāk līdzekļu no valsts budžeta jāvelta aizņēmumu atmaksāšanai.
Pēdējā plānošanas perioda ietvaros ir mainījušās par valsts pārvaldes politiku atbildīgās institūcijas. 2009.gadā ekonomiskās krīzes ietekmē tika veiktas reformas centrālajā valsts pārvaldē, likvidējot Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Rezultātā funkcijas, kas saistītas ar valsts pārvaldes politiku (e-pārvalde, publisko pakalpojumu attīstība, pilsoniskās sabiedrības attīstība u.c.), tika nodotas jaunizveidotajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Kultūras ministrijai u.c. Tāpat, nodalot attīstības plānošanas funkcijas, 2011.gada 1.decembrī tika izveidota Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts attīstības plānošanas un koordinācijas vadošā (augstākā) tiešās pārvaldes iestāde – Pārresoru koordinācijas centrs (turpmāk – PKC). PKC veic nozaru politiku pārresorisko uzraudzību, izstrādā vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanas dokumentus un uzrauga to īstenošanu, kā arī koordinē deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un Valdības rīcības plāna izpildi. Valsts kancelejā, savukārt tika likvidēts Politikas koordinācijas departaments un izveidots Valsts pārvaldes attīstības departaments (iesākumā Stratēģiskās analīzes departaments).
Sākot ar 2016.gada 9.februāri par valsts pārvaldes politikas veidošanu ir atbildīgs Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departaments.
Ievērojama ietekme valsts pārvaldes reformas īstenošanā ir bijusi Pasaules Bankas, Lielbritānijas padomes, UNDP (United Nations Development Programe) un Eiropas Savienības atbalstam.
