ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi VOL 2

1. 1. mērķis - Visur izskaust nabadzību visās tās izpausmēs

   1. Līdz 2030. gadam visur izskaust galēju nabadzību, kāda, pēc pašreizējiem kritērijiem, ir tad, ja cilvēkam jāpārtiek ar mazāk nekā USD 1,25 dienā
   2. Līdz 2030. gadam vismaz uz pusi samazināt to visu vecumu vīriešu, sieviešu un bērnu īpatsvaru, kuri dzīvo nabadzībā visās tās dimensijās atbilstoši valstī pieņemtajai definīcijai
   3. Īstenot valsts līmenī atbilstošas sociālās aizsardzības sistēmas un pasākumus visiem, tostarp nodrošināt minimālo ienākumu līmeni, un līdz 2030. gadam panākt, ka šādas sistēmas aptver iedzīvotājus ar viszemākajiem ienākumiem un neaizsargātos iedzīvotājus
   4. Līdz 2030. gadam nodrošināt, ka visiem vīriešiem un sievietēm, jo īpaši nabadzīgajiem un neaizsargātajiem iedzīvotājiem, ir vienlīdzīgas tiesības uz saimnieciskajiem resursiem, kā arī piekļuve pamatpakalpojumiem, īpašumtiesībām un kontrolei pār zemi un citu veidu īpašumu, mantojumu, dabas resursiem, attiecīgām jaunām tehnoloģijām un finanšu pakalpojumiem, tostarp mikrofinansējumam
   5. Līdz 2030. gadam nostiprināt nabadzīgo un neaizsargāto iedzīvotāju izturētspēju un samazināt viņu pakļautību un neaizsargātību pret ārkārtējiem ar klimatu saistītiem notikumiem un citiem ekonomiskiem, sociāliem un ekoloģiskiem satricinājumiem un katastrofām
   6. Nodrošināt apjomīgu resursu piesaistīšanu no dažādiem avotiem, cita starpā uzlabojot sadarbību attīstības jomā, lai nodrošinātu pietiekamus un prognozējamus līdzekļus jaunattīstības valstīm, jo īpaši valstīm ar viszemākajiem attīstības rādītājiem, visu nabadzības dimensiju apkarošanas programmu un politiku īstenošanai
   7. Radīt stabilus politikas regulējumus valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī, pamatojoties uz nabadzīgajiem iedzīvotājiem labvēlīgām attīstības stratēģijām, kurās ņemts vērā arī dzimumu līdztiesības aspekts, lai atbalstītu ātrāku ieguldījumu veikšanu nabadzības izskaušanas pasākumos

ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu iekļaušana Latvijas politikas plānošanas sistēmā

ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu mājaslapa (angļu valodā).

Pārresoru koordinācijas centrs sadarbībā ar ministriju politikas plānotājiem skata IAM kontekstā ar Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam (Latvija 2030) un Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam (NAP2020) starpposma izvērtējumu, nodrošinot iespēju papildināt mūsu plānošanas dokumentus ar tādiem mērķiem, kas aktuāli Latvijai. Izvērtējuma ziņojuma ietvaros sagatavoti priekšlikumi Ministru Kabinetam un Saeimai par iespējamām izmaiņām NAP2020 un laika posmā no 2020. gada, lai sekmētu ilgtspējīgu attīstību.

Latvijas attīstības un ANO IAM mērķu kartējums jau ir izstrādāts (skat. https://www.pkc.gov.lv/lv/valsts-attistibas-planosana/ano-ilgtspejigas-attistibas-merki/iam-kartejums). Tas ir pirmais solis virzībā uz vienošanos par Latvijas attīstības mērķu precizēšanu un pārskatīšanu. Lielākā daļa no IAM apakšmērķiem Latvijā ir iekļauti un tiek risināti vienā vai vairāku nozaru politikās. Tāpēc ministrijas ir aicinātas izmantot mērķu un rādītāju kartējumu nozaru politikas dokumentu starpposma izvērtēšanas procesā (kas norit 2017. un 2018. gadā) un sadarbībā ar sabiedrību skatīt IAM iekļaušanu turpmākajā rīcībpolitiku ieviešanā.

2018. gads

Visas pasaules valstis sniedz ziņojumu ANO par IAM ieviešanu vismaz divas reizes 15 gadu laikā; Latvijai izvēlējās ziņot tās simtgadē.

Latvijas iedzīvotājiem, valdībai, pašvaldībām, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām aktīvi iesaistoties 2015. gadā ANO apstiprināto 17 IAM sasniegšanā līdz 2030. gadam, Latvija 2018. gada 16.-18. jūlijā, Ņujorkā Augsta līmeņa politikas forumā ziņoja par sasniegto progresu IAM īstenošanā. Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ziņoja par Latvijas paveikto IAM ieviešanā, uzrunu papildinot biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) direktorei Inesei Vaivarei, līdzziņojot par nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju ieguldījumu.

Ekonomikas ministrs informēja ANO dalībvalstu pārstāvjus un citus klātesošos par paveikto un plānoto, risinot Latvijas ilgtspējīgai attīstībai būtiskākos izaicinājumus: inovatīva un eko-efektīva ekonomika un iespēju un ienākumu vienlīdzība, kas ļaus celt iedzīvotāju dzīves kvalitāti gan pilsētās, gan lauku teritorijās. Uzruna sasaucas ar foruma šī gada izvirzīto tēmu “Pāreja uz ilgtspējīgu un elastīgu sabiedrību” un ir balstīta Latvijas sagatavotajā un valdības apstiprinātajā ziņojumā par IAM ieviešanu.

Ziņojums latviešu valodā

Ziņojums skat. no mobilajām ierīcēm

1. pielikums - statistika

2. pielikums - ANO Dienaskārtība 2030

Ziņojums angļu val. (atvēruma skatā)

Ziņojums angļu val. (vienas lapas skatā - mobilajām ierīcēm)

Pastāvīgi

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija pievērš pastiprinātu uzmanību IAM integrācijai plānošanas sistēmā, rīkojot diskusijas ar dažādām iesaistītajām pusēm. Latvija sadarbojas arī ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm IAM pārvaldības un prioritāšu noteikšanā Eiropas Savienības (ES) līmenī, savukārt ANO līmenī ES valstis saskaņo savus viedokļus.

Attiecībā uz IAM ieviešanu nacionālā līmenī, Latvijai ir svarīgi ievērot pieejamos budžeta līdzekļus, koncentrējoties uz sabiedrībai aktuālu mērķu īstenošanu un iedzīvotāju gatavību līdzdarboties šo mērķu sasniegšanā. Būtiski ir arī noteikt konkrētus rezultatīvos rādītājus, kas ļauj sekot līdzi mērķu sasniegšanas progresam.

Atvērt Latvijas ziņojums ANO konfigurācijas opcijas

Latvijas ziņojums ANO

Latvijas ziņojums ANO par IAM ieviešanu – 2022

Ir sagatavots otrais Latvijas Ziņojums Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) ieviešanu. To ANO Augsta līmeņa politikas forumā Ņujorkā 2022. gada jūlijā prezentēs izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Ziņojums atspoguļo Latvijas paveiktos un darāmos darbus IAM īstenošanā, informē par labo praksi, sniedz sabiedrības viedokļus par prioritāriem darbiem, kā arī atklāj šodienas un nākotnes izaicinājumus. Iepriekšējā ziņojuma 2018. gadā galvenais secinājums – Latvijai svarīgi veikt pāreju uz inovatīvu un ekoefektīvu tautsaimniecību, iekļaujot ikkatru – ir arī šī Ziņojuma galvenā tēma. Ja 2018. gada ziņojumā bija skaidrota Latvijas ilgtspējīgas attīstības plānošanas sistēma un sabiedrības līdzdalība tajā, noteiktas pamatlīnijas katram IAM, otrais ziņojums iet soli tālāk, novērtējot progresu IAM apakšmērķu līmenī.

Latvijas ziņojumu sadarbībā ar nozaru ministrijām, pašvaldībām, akadēmiskajām institūcijām un citām iesaistītajām pusēm sagatavojis Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) – par attīstības plānošanu atbildīgā valsts institūcija.

Ziņojums latviešu valodā

Ziņojums latviešu valodā mobilajām ierīcēm

Ziņojums angļu valodā - Latvia Implementation of the Sustainable Development

Ziņojums angļu valodā mobilajām ierīcēm - Latvia Implementation of the Sustainable Development Goals – 2022

Latvijas ziņojums ANO, 2018

2018. gada 16.-18. jūlijā Latvija prezentēja "Latvijas Ziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijai par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu" Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) augsta līmeņa politikas forumā.

Ziņojums apkopo informāciju par to, kā Latvijas iedzīvotāji, valdība, pašvaldības, uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas kopīgiem spēkiem, aktīvi iesaistoties, īsteno 2015. gadā ANO apstiprinātos 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) līdz 2030. gadam, rāda sasniegto progresu un izaicinājumus nacionālā līmenī, kā arī izceļ radošus ieviešanas instrumentus un sadarbības prakses.

Līdz ar ziņojumu un praktisku IAM integrēšanu Latvijas attīstības plānošanas sistēmā, mēs kā sabiedrība paužam atbildību un gatavību rīkoties kopīgu mērķu sasniegšanai visas pasaules mērogā.

Ziņojums latviešu valodā

Ziņojums latviešu valodā (skat. no mobilajām ierīcēm)

Ziņojums - angļu val. (atvēruma skatā)

Ziņojums - angļu val. (skat. no mobilajām ierīcēm)

Informācija par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) un to apakšmērķu sasaisti ar Latvijas plānošanas sistēmu.

Ilgtspējīgas attīstības mērķu kartējums

Ja tabulā atlasa interesējošo mērķi un zem tā konkrētu apakšmērķi, var redzēt, kuros ministriju plānos un pamatnostādnēs paredzēta rīcība un kādi ir sasniedzamie rezultāti ministriju dokumentos un NAP20207 rādītājos.  Zaļi ietonētajās rindās redzamas attīstības sadarbības iniciatīvas.

Jaunākie politikas dokumenti  atrodami Vienotajā tiesību aktu projektu (TAP) portālā.  Visi politikas dokumenti (t.sk. vēsturiskie), kā arī informatīvie ziņojumi, valdības deklarācijas u.c. pieejami polsis.mk.gov.lv, izmantojot meklētāju lapas apakšā.

IAM kartējums  (2017. gada jūnijs)

Lai secinātu, kuri ir Latvijai prioritāri ieviešamie ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) un kādā mērā tie tiek īstenoti Latvijā, politikas plānotāji ir sākuši IAM apakšmērķu kartēšanu pret esošo valsts politiku. “IAM kartējums” ļauj izpētīt rezultatīvos rādītājus un to vērtības, kas parādās NAP2020 un Latvija 2030, kā arī nozaru politikas dokumentos pret visiem 169 apakšmērķiem, kurus izvirza ANO. Tabulā var arī redzēt kuros politikas dokumentos ir izvērsta paredzētā rīcība.

Kartējumā var atlasīt apakšmērķus, kas 2017. gadā ir uzskatāmi kā aktuāli Latvijai, kā arī apakšmērķus, kuri attiecas uz Latvijas iekšpolitiku, attīstības sadarbību vai arī citu politiku, piemēram, ES tirdzniecības politiku.

Tādējādi veidojas priekšstats par esošiem Latvijas mērķiem IAM ietvarā.

Starpvalstu organizācijas piedāvā dažādus rezultatīvos rādītājus, lai mērītu progresu attiecībā pret IAM sasniegšanu uz 2030. gadu.

Kartējumā iekļauti šo organizāciju piedāvātos rezultatīvos rādītājus*:

• ANO oficiālie IAM globālie rādītāji (apstiprināti 2016. gada novembrī), kas sadalīti trīs pakāpēs – a) kurus mēra regulāri, b) kurus nemēra regulāri, c) kas tiek pārbaudīti;

• Eurostat rādītāji IAM uzraudzībai ES līmenī – Saites uz pieejamajiem rādītājiem ir norādītas tabulā;

• Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pilotprojekta piedāvātie rādītāji;

• SDG Index (Bertelsmana fonda) rādītāji.

Secinājumus par to, vai Latvijai ir nepieciešamas izmaiņas politikas dokumentos izdarīs NAP2020 starpposma izvērtējuma procesā, ar ekspertu un iedzīvotāju aptaujām, datu analīzi par esošo mērķu sasniegšanas apmēru un ekspertu diskusijām.

* Centrālā statistikas pārvalde (CSP) aicina konsultēties ar CSP par rādītājiem IAM kontekstā, lai nodrošinātu atbilstīgu starptautisko rādītāju pielāgošanu Latvijas situācijai, balstoties uz nacionālajā statistikas sistēmā pieejamiem datiem un nacionālajām metodoloģijām - par šiem jautājumiem lūdzam rakstīt uz IAM@csb.gov.lv. 

Diskusija par IAM

2017. gada 2. jūnijā PKC organizēja atsevišķu diskusiju par IAM iekļaušanu plānošanas dokumentos. Diskusijā tika pārrunāts: Kuri IAM Latvijā ir aktuāli un pie to sasniegšanas jāuzsāk darbs? Kuru IAM sasniegšanā Latvijai jau šobrīd ir atbilstoši rezultāti un nav jāplāno papildu pasākumi? Diskusijas gaitā tika arī sniegta informācija par OECD veikto pilotprojektu, kas mēra Latvijas ilgtspēju atbilstoši OECD apkopotajiem rādītājiem. Diskusijas rezultāti tiks ņemti vērā, gatavojot NAP2020 starpposma ziņojumu, ko Ministru prezidents prezentēs Saeimai gada nogalē, kā arī gatavojot Latvijas 2018. gada ziņojumu ANO par IAM ieviešanu.

Plašāka informācija par diskusiju

Līdz 2030. gadam pasaule var dažādi mainīties, esot iespējamiem dažādiem nākotnes attīstības scenārijiem un aktualizējoties jautājumiem kā: kāda būs Latvijas izaugsme, kādas būs atbalsta iespējas no Eiropas Savienības, kādi resursi būs pieejami prioritāro jautājumu risināšanai, t.sk. sociāliem un vides jautājumiem, izglītībai un veselības aprūpei, kā arī aizsardzībai un citu valstu atbalstam aiz Eiropas Savienības robežām. Ņemot vērā dažādos izaicinājumus mums jāplāno valsts attīstības politikas atbildes jau laikus!