2022. gada 24. februārī ir sākta neizprovocēta plaša mēroga Krievijas militāra agresija pret Ukrainu. Tā seko pirmdien, 21. februārī izziņotajam Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumam atzīt Ukrainai piederošo Luhanskas un Donbasa teritoriju neatkarību, un ievedot tajās karaspēku. 

test
test
Video: Ministru prezidents Krišjānis Kariņš par Krievijas iebrukumu Ukrainā

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš: "Latvija ir drošībā, varam paļauties gan uz savu gatavību, gan saviem sabiedrotajiem NATO - pasaules spēcīgāko militāro aliansi. Būsim modri un vienoti. Šis ir brīdis saliedētībai. Visi Latvijas iedzīvotāji tiks aizstāvēti un aizsargāti. Mēs esam ar Ukrainu un darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai turpinātu visa veida atbalstu, nepieciešamības gadījumā arī uzņemot Ukrainas iedzīvotājus. Šodien valdība ir pieņēmusi vajadzīgos lēmumus šāda atbalsta nodrošināšanai. Latvija stingri nosoda Putina režīma uzbrukumu Ukrainai, tās suverenitātei, sabiedrībai un demokrātijai. Tas ir noziegums pret mieru Eiropā. Par šo neizprovocēto agresiju un asins izliešanu atbildība gulstas uz Kremļa vadību."

Preses konference pēc 24. februāra ārkārtas sēdes Ministru kabineta ārkārtas sēde saistībā ar militāru uzbrukumu Ukrainai

Iedzīvotāju ievērībai!

Iedzīvotāji tiek aicināti nesatraukties, jo Latvijai nav tiešu militāru draudu. Aizsardzības ministrija apliecina, ka Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi reaģēt uz jebkādiem apdraudējuma scenārijiem, ja gadījumā Latvijas iedzīvotāju drošība un valsts suverenitāte tiks apdraudēta.

Krīzes var būt dažāda rakstura un var pienākt negaidot, piemēram, dabas katastrofas, elektrības traucējumi, interneta darbības pārtraukumi, tie var radīt ķēdes reakciju, kas var tiešā veidā apgrūtināt ikdienas dzīves ritumu.

Tādēļ jau iepriekš Aizsardzības ministrija ir informējusi sabiedrību par sagatavošanos pirmajām 72 stundām un nepieciešamību ikvienam iedzīvotājam spēt atbalstīt savus tuviniekus, parūpēties par savu mājokli, kā arī jau iepriekš apzināt komunikācijas veidus un uzticamos informācijas avotus.

Buklets “Kā rīkoties krīzes gadījumā” latviešu, angļu un krievu valodā un informācija par sagatavošanos krīzēm.